Komisijas nopelnītas, etalons nav sasniegts

Sākuma situācija

Hipotētisks mācību piemērs. NOVA un USDX ir izdomāti žetoni; USDX vērtība tiek pieņemta precīzi $1 tikai tāpēc, lai izolētu matemātiku. Tas nav protokola ieteikums vai likviditātes nodrošinātāja ienesīguma prognoze. Imani iemaksā vienu NOVA $1,000 vērtībā un 1,000 USDX vienkāršotā pilna diapazona nemainīga reizinājuma pūlā. Viņa redz komisiju ieņēmumu uzkrāšanos un pieņem, ka tas nozīmē likviditātes nodrošināšanas pārākumu pār abu žetonu pasīvu turēšanu.

Nosakiet pareizo alternatīvo salīdzinājumu

Sākuma pozīcijas vērtība ir $2,000. Pagaidām ignorējot komisijas, ar x apzīmēsim NOVA un ar y — USDX. Invariants ir x × y = 1,000. Šajā mācību modelī pūla robežcena ir y ÷ x. Kad ārējie tirgi pārvērtē NOVA, arbitrāžas darījumi virza pūlu uz šo cenu un maina aktīvus, kas attiecināmi uz likviditātes pozīciju. Imani nesaglabā nemainīgu vienas NOVA turējumu.

Salīdzinājuma portfelis vienkārši tur vienu NOVA un 1,000 USDX ārpus pūla. Tas piedzīvo to pašu ārējo NOVA cenas kustību, bet neveic līdzsvarošanu ar pūla mehānismu. Likviditātes pozīcijas salīdzināšana tikai ar sākotnējo $2,000 vērtību atbildētu, vai tā nopelnīja vai zaudēja dolārus. Salīdzinājums ar nemainītiem žetonu turējumiem atbild uz citu jautājumu: vai likviditātes pakalpojums uzlaboja rezultātu salīdzinājumā ar to pašu sākotnējo aktīvu turēšanu.

Kad svārstīgā žetona cena dubultojas

Pieņemsim, ka NOVA pieaug līdz $2,000. Atrisiniet y ÷ x = 2,000 kopā ar x × y = 1,000. Rezultāts ir x = √0.5 jeb aptuveni 0.707107 NOVA un y = √2,000,000 jeb aptuveni 1,414.214 USDX. Tātad pūla pozīcijas vērtība ir aptuveni 0.707107 × $2,000 + $1,414.214 = $2,828.43 pirms komisiju ieņēmumiem.

Turētais portfelis tagad ir vērts $3,000: viena NOVA par $2,000 un 1,000 USDX. Likviditātes pozīcija atpaliek par $171.57 jeb aptuveni 5.72% no šī turēšanas etalona. Tomēr tā par $828.43 pārsniedz sākotnējo vērtību. Abi apgalvojumi ir patiesi. Termins «nepastāvīgais zaudējums» raksturo relatīvās vērtības efektu, nevis apgalvo, ka pozīcijas ienesīgumam dolāros jābūt negatīvam. Cenas virziena maiņa var mainīt starpību, taču nav garantēta ne šāda maiņa, ne pilnīga ekonomiskā atgūšanās.

Pievienojiet komisijas, neslēpjot izpildes izmaksas

Pieņemsim, ka Imani šajā hipotētiskajā periodā saņem atsevišķi uzskaitītu komisiju vērtību $90 apmērā. Vienkāršotam salīdzinājumam uzskatot šīs komisijas par naudu ārpus invarianta, iegūst $2,918.43 pirms izstāšanās izmaksām. Pēc tam viņa samaksā $25 kopējās tīkla darījumu izmaksās un sedz $15 papildu konvertācijas izpildes izmaksās. Neto vērtība ir $2,878.43. Tā joprojām ir par $121.57 zemāka par $3,000 bruto turēšanas etalonu.

Godīgam līdzvērtīgu alternatīvu salīdzinājumam pieņemsim, ka arī turēšanas portfeļa pārvēršana naudā maksātu $10. Tā neto vērtība tad ir $2,990, un likviditātes nodrošināšanas ceļš atpaliek par $111.57. Faktiskajos pūlos komisiju uzskaite var mainīt rezerves vai ietvert atsevišķus komisiju prasījumus; šajā piemērā komisijas apzināti nošķirtas, lai neizliktos, ka tas precīzi raksturo protokolu. Nodokļi, atlīdzības tokenu cenas un reinvestēšana ir izlaisti. Šie izņēmumi jānorāda pieņēmumos, nevis jāslēpj iespaidīgā gada ienesīgumā.

Kritums nedod spoguļattēla peļņu

Ja NOVA tā vietā samazinās uz pusi līdz $500, pūla pozīcija bez komisijām kļūst par √2 NOVA un √500,000 USDX: aptuveni 1.414214 NOVA un 707.107 USDX. Tās vērtība ir $1,414.21. Turēšanas portfelis ir vērts $1,500. Relatīvais iztrūkums atkal ir aptuveni 5.72%, taču tagad pūlam ir arī $585.79 absolūts zaudējums no sākotnējās $2,000 vērtības. Lielāks krītošā tokena vienību skaits pats par sevi nepierāda labvēlīgu iznākumu.

Piemērā pieņemts, ka USDX saglabā $1 vērtību un abi tokeni paliek pārvedami. Ja šķietami stabilais aktīvs zaudē piesaisti vai līgums tiek kompromitēts, ekonomisko iznākumu nevar aprakstīt tikai ar šo glīto divu cenu formulu. Tāpat koncentrēta likviditāte ievieš diapazona robežas un atšķirīgu aktīvu sastāva attīstību. Pilna diapazona formulu nedrīkst pārnest uz šaura diapazona pozīciju tā, it kā šīs pozīcijas būtu savstarpēji aizstājamas.

Kas lēmumam patiesībā vajadzīgs

Imani vajadzīgs pamats uzskatīt, ka nenoteiktā neto atlīdzība par likviditātes nodrošināšanu ir pieņemama attiecībā pret aktīvu turēšanas risku, darījumu izmaksām un darbības risku. Komisijas likme nav apsolīts faktiskais ienesīgums: tirdzniecības apjoms, viņas daļa aktīvajā likviditātē, konkurējošie nodrošinātāji un žetonu vērtības var mainīties. Pārbalansēšana vai diapazonu pārvietošana rada papildu darījumus un var fiksēt pozīciju nelabvēlīgās cenās.

Viena alternatīva ir turēt abus sākotnējos tokenus, nenodrošinot likviditāti. Otra ir neturēt nevienu, tādējādi atsakoties no izdomātā NOVA riska, nevis tikai mainot tā formu. Mazāks eksperimentāls ieguldījums varētu ierobežot riskam pakļauto dolāru summu, bet nenovērstu līguma risku. Disciplinētā pārskatā reģistrē turēšanas etalonu, visas naudas plūsmas un vienotu vērtēšanas laiku. Bez tiem pievilcīgi komisiju ieņēmumi var novērst uzmanību no lielākām alternatīvajām izmaksām vai tieša kapitāla zaudējuma.

Pārbaudiet lielākas cenu attiecības izmaiņas

Atsevišķā scenārijā bez komisijām NOVA pieaug no 1 000 līdz 4 000 USD. Tas pats invariants dod 0,5 NOVA un 2 000 USDX: likviditātes pūla pozīciju 4 000 USD vērtībā. Sākotnējo tokenu turēšana dotu 5 000 USD. Relatīvā atpalicība sasniedz 20%, lai gan pozīcijas dolāru vērtība dubultojas.

0.5 × 4 000 + 2 000 = 4 000 USD; 4 000 / 5 000 − 1 = −20%

Ar iepriekšējām izejas izmaksām —40 USD pūlam un 10 USD turēšanai— vajadzīgi 1 030 USD atsevišķi uzskaitītu komisiju ieņēmumu, lai sasniegtu neto etalonu 4 990 USD. Tas ir scenārija uzskaites slieksnis, nevis ienesīguma prognoze. Ceļi ar vienādām gala cenām var radīt atšķirīgus apjomus, komisiju ieņēmumus un darījumu izmaksas.

Kur argumentācija kļūst kļūdaina