Riska budžeti: sadaliet nenoteiktību, ne tikai dolārus

Kapitāla sadale un riska sadale atšķiras

Portfelī ar vienādām naudas summām katrā pozīcijā risks parasti nesadalās vienādi. Svārstīgs aktīvs var noteikt lielāko daļu svārstību, pat ja tajā ieguldīta tāda pati summa kā stabilākā aktīvā. Savukārt neliels atvasinātā instrumenta garantijas nodrošinājums var uzturēt lielu riska pozīciju. Kapitāla īpatsvari parāda, kur ieguldīta nauda; ieguldījums riskā parāda, kā pozīcijas ietekmē izvēlēto portfeļa riska rādītāju.

Sāciet, nosaucot šo rādītāju. Ieguldījums svārstīgumā, scenārija zaudējumā un kapitāla kritumā nav savstarpēji aizstājami. Portfelis, kas optimizēts vienam, citā var izskatīties koncentrēts. Mācību riska budžetam jānosaka mērķis un apzināti ārpus tā atstātie riski, nevis jāuztver vienāds risks kā universāli līdzsvarots stāvoklis.

Robežieguldījums izskaidro mijiedarbību

Uz svārstīgumu balstītā analīzē pozīcijas robežieguldījums atspoguļo, kā neliela tās svara izmaiņa maina kopējo portfeļa svārstīgumu. Reizinot šo jutīgumu ar svaru, parastā gludā, homogēnā modelī iegūst komponentes ieguldījumu. Šīs komponentes summējas līdz portfeļa svārstīgumam, bet vienkārši atsevišķie svārstīgumi parasti ne.

Rezultātu nosaka kovariācijas matrica. Pozīcijas ieguldījums riskā var būt negatīvs, ja tā modeļa ietvaros kompensē citas riska pozīcijas. Tas nenozīmē, ka instruments pēc būtības ir drošs vai vienmēr pelnošs; tas nozīmē, ka pašreizējā portfeļa tuvumā tas samazina šo konkrēto aplēsto rādītāju. Lielas svara izmaiņas vai sakarības stresa apstākļos var mainīt secinājumu.

Portfeļa svārstīgums ir σp = √(wᵀΣw), kur w satur svarus un Σ ir kovariāciju matrica. Ja svārstīgums nav nulle, pozīcijas i marginālais ieguldījums ir (Σw)i / σp. Reizinājums ar wi dod komponentes ieguldījumu. Tā ir lokāla jutība: pirkums, ko finansē ar cita aktīva pārdošanu, maina divus svarus.

Apgrieztais svārstīgums ir tikai īpašs vienkāršojums

Sadalot līdzekļus apgriezti proporcionāli svārstīgumam, zemāka svārstīguma aktīviem piešķir lielāku kapitāla svaru. Diviem nekorelētiem aktīviem tas izlīdzina to ieguldījumu svārstīgumā, ja svari izvēlēti atbilstoši. Lielākā korelētu aktīvu portfelī apgrieztā svārstīguma svari ne vienmēr rada vienādus riska ieguldījumus, jo nozīme ir savstarpējo sakarību struktūrai.

Šī vienkāršotā pieeja arī pieņem, ka svārstīgums ir jēgpilni izmērīts. Novecojuši vērtējumi, īsa datu vēsture vai apslāpētu svārstību periods var radīt maldinoši zemas aplēses un pārmērīgu kapitāla piešķīrumu. Prasība pēc minimāla novērojumu skaita, riska pozīciju ierobežojumi un alternatīvi stresa pieņēmumi var atklāt trauslumu, taču tie nelikvidē aplēšu pamatproblēmu.

Kredītplecs un līdzsvarošana rada papildu riskus

Zema svārstīguma aktīvu kombinācijai var izmantot sviras efektu, lai sasniegtu modelētā riska mērķa līmeni. Tas pievieno finansēšanas izmaksas, nodrošinājuma prasības un iespējamu piespiedu sviras samazināšanu. Portfelis var kļūt ievainojams tieši tad, kad svārstīgums pieaug un tā modeļi pieprasa mazāku pozīciju. Pārdošana tirgus stresa laikā var būt gan dārga, gan praktiski sarežģīta.

Pārbalansēšana nav bez maksas. Biežas korekcijas pēc trokšņainām svārstīguma aplēsēm var radīt darījumu apgrozījumu, būtiski neuzlabojot riska kontroli. Pirms izvērtēšanas nosakiet grafiku vai pieļaujamo noviržu joslas un iekļaujiet izmaksas pārejai starp sadalījumiem. Gluda vēsturiskā pārbaude, kas balstīta ikdienas svaros bez darījumu izmaksām, nepierāda, ka reālā tirgū iespējams uzturēt to pašu riska budžetu.

Uzturiet vairākus limitus, nevis vienu optimizētāju

Praktiskā sistēmā var apvienot modelētu riska budžetu ar koncentrācijas, sviras, likviditātes un darījuma partnera limitiem. Šie ierobežojumi var neļaut sasniegt matemātiski vienādus riska ieguldījumus, un tas ne vienmēr ir trūkums. Tie atspoguļo riskus, ko galvenais mērķis neaptver, vai nenoteiktību par ievaddatiem.

Ziņojiet gan par mērķa, gan faktiskajiem ieguldījumiem riskā, kā arī par aplēšu izmaiņām, kas izraisīja pārbalansēšanu. Pārbaudiet scenārijus, kuros būtisks diversifikācijas avots pārstāj dažādot risku. Noderīgais iznākums ir izskaidrojams sadalījuma process ar redzamiem kompromisiem, nevis estētiski vienāds procentu kopums. Optimizators nevar izlemt, cik lielu nenoteiktību cilvēks var atļauties; tas tikai pārvērš aprēķinā tam doto mērķi un ierobežojumus.

Riska budžetu lasiet kopā ar pieņēmumiem

Divi nekorelēti aktīvi ar vienādiem svariem un svārstīgumu 20 % un 10 % dod aptuveni 11,18 % portfeļa svārstīgumu. Ieguldījumi ir 8,94 un 2,24 procentpunkti, relatīvās daļas — 80 % un 20 %. Svārstīguma procentpunkts nav tas pats, kas procentuāla daļa kopējā riskā.

Ja pirmā aktīva svārstīgums dubultojas pie tiem pašiem svariem un nulles korelācijas, tā svērtais dispersijas loceklis kļūst 0,0400 pret otra 0,0025. Riska daļa sasniedz aptuveni 94,1 %. Kapitāla sadalījums nemainījās, bet riska novērtējums mainījās.

Neierobežota svārstīguma mērķēšana pie 12 % mērķa un 8 % aplēses dod riska pozīcijas reizinātāju 1,5. Ja aplēse aug līdz 16 %, reizinātājs ir 0,75. Pāreja prasa patiesu pozīciju samazināšanu. Izmaksas, nodrošinājums un sviras ierobežojumi var traucēt sasniegt mērķi.

Atdaliet darījumu ietekmi, cenu izraisītas svaru izmaiņas un jaunus parametrus. Pārbaudiet, vai riska ierobežošanas negatīvais ieguldījums saglabājas citos scenārijos. Vienādas riska daļas neatceļ likviditātes, darījuma partnera un norēķinu risku.